Foto autore: Līga Orupa
Efesa ir sena pilsēta, kas atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā Egejas jūras piekrastē, 80 km attālumā no Izmiras. Tiek uzskatīts, ka tieši tur savus pēdējos dzīves gadus pavadījusi Svētlaimīgā Jaunava Marija.
Bībelē vēstīts, ka pirms krustā sišanas Jēzus lūdzis Sv. Jānim, māceklim, ko mīlēja, parūpēties par māti. Tā nu Jānis 37.gadā atvedis Mariju sev līdzi uz Efesu, un šeit vienkāršā akmens namiņā viņa pavadījusi sava mūža pēdējos gadus. Namiņš 19 gadsimta beigās tika atrasts, pateicoties kādai vācu mūķenei vārdā Anna Katerīna Emeriksa.
Anna visu mūžu izrādīja padziļinātu interesi par Jēzus Kristus un viņa mātes Marijas zemes dzīvi, līdz 1812.gada 29.decembrī lūgšanu laikā notika brīnums- Dievmāte parādījās mūķenei, atklājot gan savu nāves stundu 64 gadu vecumā, gan arī to, kā izskatījusies viņas mājiņa un kur tā meklējama. Jāpiebilst, ka Anna Katerīna Emeriksa bija invalīde un nekad savas dzīves laikā netika izbraukusi no Vācijas.
Par Annas brīnumainajām vīzijām padzirdēja un ieinteresējās dzejnieks un filozofs Klemenss Brentano, kurš sāka tās pierakstīt. No viņa pierakstiem vēlāk tapa divas grāmatas, vienā no kurām tika aprakstīta Svētās Jaunavas Marijas dzīve. Grāmatā aprakstīts arī apvidus, kur Dievmāte pavadījusi savas dzīves pēdējos gadus.
1891.gada 29. jūlijā neliela pētnieku grupa, pamatojoties uz grāmatā rakstīto, devās uz Efesu Marijas mājas meklējumos. Ap pusdienlaiku viņi bija nonākuši pie Lakstīgalu kalna. Ceļā uz tā virsotni, ekspedīcija pēc vietējo iedzīvotāju norādēm uzgāja avotu, bet netālu no tā biezā koku lapotnē paslēpušās atradās akmens namiņa, kas līdzinājās nelielai baznīciņai, drupas. Skats no kalna virsotnes pavērās tieši tāds kā Anna Katerīna Emeriksa bija stāstījusi- uzkāpjot kalna virsotnē, vienā pusē bija redzama daļa Efesas pilsētas, bet otrā- jūra.
Pēc divām nedēļām Efesā ieradās otra ekspedīcija, kas rūpīgi apsekoja māju un tās apkārtni, visu izmērīja un pierakstīja. Stāsta, ka nākošajā dienā, kas bija 15.augusts, viņus pārsteigusi liela cilvēku grupa, kas tuvojusies pussagruvušajam namiņam. Kad arheologs Jangs pavaicājis, kas viņi ir un kālab nāk uz šejieni, kāds sirmgalvis atbildējis: "Mēs esam pirmo kristiešu pēcteči, kas kādreiz bēgot no vajāšanām, apmetās uz dzīvi netālu no Dievmātes Marijas dzīvesvietas. Mēs, tāpat kā mūsu tēvi, vectēvi, vecvectēvi un senči katru gadu nākam uz šejieni jau gadsimtiem ilgi".
Foto autore: Iveta Apškrūma
Namiņu restaurēja un 1892.gadā Smirnas arhibīskaps to pasludināja par svētceļojuma vietu. Sevišķi plašu popularitāti tas ieguva pēc tam, kad 1967.gada 26. jūlijā namiņu apmeklēja Romas pāvests Pāvils VI. Arī viņš šo vietu atzinis par svētu. Katru gadu pirmajā svētdienā pēc 15.augusta šeit notiek svētku dievkalpojums.
Svētlaimīgās Jaunavas Marijas kapa vieta netika atrasta, kaut gan pēc Annas Katerīnas Emeriksas stāstītā, tai būtu jāatrodas tikai puskilometra attālumā no namiņa.
Kāda leģenda vēsta, ka tad, kad Marija nomirusi, Svētie apustuļi Pāvils, Jēkabs un Pēteris nesuši viņas līķi no Efesas cauri visai Jeruzalemei uz Gefsimāniju. Procesijas laikā skanējusi debesu mūzika un virs viņu galvām peldējis spožas gaismas mākonis. Par gājienu padzirdējuši virspriesteri un sūtījuši sardzi to izdzenāt, taču, kad uzbrucēji ieradušies norādītajā vietā, viņi dzirdējuši tikai skaistu mūziku skanam, taču nevienu nav redzējuši. Spožais mākonis bija nolaidies uz zemes un ietinis procesijas dalībniekus savā aizsegā.
Gājienu centies apturēt virspriesteris Afonijs, taču kāds neredzams spēks nocirtis viņam rokas. Afonijs šausmās lūdzis grēku piedošanu, ticis dziedināts un vēlāk kļuvis par Kristus mācības sludinātāju.
Svētlaimīgās Jaunavas Marijas namiņš atrodass Merjemanā (Meryemana), skaistā vietā, aptuveni 5 km attālumā no Efesas centra. Svētnīcu, kuru mūsdienās sauc arī par Merjemanas kultūras parku, godā gan kristieši, gan musulmaņi.
Ceļš uz namiņu ved caur olīvkoku aleju, garām Jaunavas Marijas piemineklim. Namiņa iekšpusē ne fotografēt, ne filmēt nav atļauts, taču tas arī nav vajadzīgs. Ieejot namiņā, sajūtama patiesi īpaša gaisotne, tāpēc te labāk veltīt laiku lūgšanām.
Namiņa ārpusē ir speciāli izveidoti altāri, kur nolikt svecītes, kā arī savdabīga lūgšanu siena- stends: katrs, kam ir kāda karsta vēlēšanās, uz lupatiņas, papīra vai salvetes stērbelītes to uzraksta un piesien līdzās citām, cerībā, ka viņa lūgums tiks uzklausīts. Dzirdēju, ka vēlēšanās tiešām piepildoties, sevišķi, ja tās saistās ar bērniem vai veselību.
Tepat var padzerties no Svētā avota, kura ūdens ir sevišķi dziedinošs. To var iepildīt arī līdzpaņemtajās pudelēs un pārvest mājās. Gidi pat izdomājuši interesantu pasaku par šo avotu, piedāvājot ceļotājiem izvēlēties vienu vēlēšanos no trim- veselību, bagātību vai mīlestību.
Foto autore: Līga Orupa
Par dziedinošu tiek uzskatīta arī Jaunavas Marijas statuja, kas novietota ceļa mālā pie uzbrauktuves kalnā. Sevišķi tā palīdzot sievietēm, kam ir grūtības ar bērna ieņemšanu. Vajagot tikai pieskarties zeltītajam Jaunavas Marijas tēlam un palūgt palīdzību.
Vēl viens pavisam nesens notikums apliecina šīs vietas īpašo maģiju. 2007.gada 20.augustā Egejas jūras piekrastē izcēlās milzīgs ugunsgrēks, kas pietuvojās arī Lakstīgalu kalnam un Svētlaimīgās Jaunavas Marijas namiņam. Viss kalns dega liesmās, apkārtējie iedzīvotāji tika evakuēti un šķita, ka ne ar kādiem līdzekļiem uguns izplatība nav apturama.
Kad liesmas apdzisa un cilvēki atgriezās savās dzīvesvietās, viņi neticēja savām acīm- Jaunavas Marijas mājiņa stāvēja kā stāvējusi, kaut gan tikai pusotru metru tālāk viss bija izdedzis. Bija tāda sajūta, it kā kāds būtu apsedzis mājiņu ar neredzamu kupolu un pasargājis to no iznīcības.
Nokļūt šajā brīnumainajā vietā jums palīdzēs ceļojumu aģentūra "Spāre" un lidsabiedrība "Turkish Airlines", kas katru nedēļu (četras reizes nedēļā) organizē ceļojumus uz Kušadasi pilsētu Turcijā, no kurienes tikai 10 minūšu brauciena attālumā atrodas senā antīkā pilsēta Efesa un Jaunavas Marijas namiņš.
Jaukus jums ceļojumus!
Precīzus ceļojumu laikus jūs varat uzzināt, zvanot ceļojumu konsultantei Līgai pa tālruni: 67629121 vai 67629119.
Raksta autore: Iveta Apškrūma
Atsauce: epadomi.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru