INTERVIJA AR TRAVEL AGENCY SPARE DIREKTORI IVONNU ĶEZBERI
"Travel agency Spare" tūrismā liek akcentu uz Azerbaidžānu
Publicēta: 06:00 18.05.2012. Nozare.lv
Attēlā: SIA Ttavel agency SPARE
Kāds bija ceļš līdz tūrisma aģentūras biznesa sākšanai?
Pirmais bizness bija 1996.gadā, kad sāku ar riepu tirdzniecības uzņēmumu, kurā pārdevu riepas un akumulatorus, kas ievesti no Zviedrijas. Vēlāk ar "Parex bankas" kredītu iegādājos nekustamo īpašumu "Spāre" Spāres ielā 3, kurā ietilpa boulings, viesnīca un kafejnīca. Apkalpojot viesnīcas klientus sākām piedāvāt tūrisma pakalpojumus, organizējām braucienus bērniem uz Francijas atrakciju parkiem, un tā pakāpeniski, turpinot attīstīt šo virzienu, nonācu līdz ceļojumu aģentūrai.
Nekustamais īpašums "Spāre" tika pārdots pagājušā gada jūlijā, jo krīzes dēļ bizness vairs nebija rentabls. Boulings bija neliels, tāpēc orientējāmies uz korporatīvajiem pasākumiem, taču krīzes iespaidā klientu skaits strauji samazinājās. Viesnīcai veicās labi, tomēr tajā bija tikai 15 numuriņi, un no viesnīcas ieņēmumiem varēja nosegt tikai uzņēmuma izdevumus, tāpēc arī šajā jomā nesaskatīju iespējas attīstīties.
Tūrisma aģentūra palika?
Jā, pagājušā gada 25.februārī tika reģistrēts uzņēmums "Travel agency Spare", kas savu darbību sāka jūlijā, kad noīrēju telpas viesnīcā "Maritim". Patlaban sniedzam ienākošā un izejošā tūrisma pakalpojumus, apkalpojot viesnīcas klientus un strādājot atsevišķā ofisā. Ceļojumu aģentūrā "Spāre" esmu vienīgā īpašniece un valdes locekle.
Cik lielas investīcijas tika ieguldītas ceļojumu aģentūras attīstībā?
Pērn dibinātajā uzņēmumā "Travel agency Spare" investēti orientējoši 5000 latu. Sākot attīstīt Azerbaidžanu kā tūrisma aģentūras piedāvāto galamērķi, nebiju domājusi, ka investīcijas būs tik lielas. Tikai darba procesā kļuva skaidrs, ka, veidojot sadarbību ar austrumniekiem, nozīmīgs ir personīgais kontakts, tāpēc bija regulāri jābrauc un jātiekas ar partneriem. Kontaktu veidošana ar Azerbaidžānu nebija lēta, jo telefoniski un elektronisko vēstuļu veidā sarunāt neko nebija iespējams, tāpēc ceļa izdevumos tika izlietota puse no uzņēmuma investīcijām.
Tūrisma aģentūras "Spāre" piedāvāto ceļojumu galamērķu klāstā dominē austrumu valstis. Kā radās interese par Azerbaidžānu kā tūrisma galamērķi?
Azerbaidžānā nonācu 2005.gadā, kad piedalījos bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītē. Tās laikā tika organizēta kontaktbirža, kuras ietvaros tikos ar 11 azerbaidžāņu tūrisma kompāniju pārstāvjiem. Tikšanās laikā nodibināju kontaktus un neilgi pēc tam atkārtoti devos uz Azerbaidžānu, bet jau partneru organizētajā infotūrē. Iepazīstot šo valsti, sagatavoju ceļojuma programmu un ar pirmo "airBaltic" reisu uz Azerbaidžānu, kas bija 2006.gadā, 40 cilvēku grupas sastāvā devāmies pirmajā tūrē. Atgriežoties Latvijā, aptaujāju ceļojuma grupas dalībniekus un noskaidroju tūres plusus un mīnusus.
Pirmo reizi, ierodoties šajā valstī, neko par to nezināju, tomēr, apceļojot tās apkārti, saskatīju tur tūrisma perspektīvas. Pirmkārt Azerbaidžānā visi runā krieviski, tai piemīt tradīcijām bagāta virtuve, un cilvēkiem, kas dzīvojuši Padomju laikā, tā saistās ar vairākām kinofilmām. Tāpat no visām iespējamajām klimatiskajām joslām Azerbaidžānu šķērso deviņas, tāpēc ziemeļos, kad ir ābeļu ziedēšanas laiks, dienvidu daļā, netālu no Irānas robežas, apskatāmi rīsu un tēju audzēšanas lauki. Azerbaidžāna ir tūristiem droša, un atšķirībā no citām Kaukāzu valstu teritorijām, šajā valstī ir miers. Sapratu, ka mūsu tūristam tas varētu būt interesanti, tomēr kā naftas lielvalsts tā nav lēta valsts.
Piedāvājumā ir arī Uzbekistāna un Gruzija, kāds ir pieprasījums pēc šiem galamērķiem?
Mūsu topa pirmajā vietā pārliecinoši ierindojusies Azerbaidžāna, otrajā vietā ir Turcija, kam seko Uzbekistāna un Gruzija. Uz Gruziju cilvēki brauc bez vīzām, tāpēc pieslēdzamies tikai brīdī, kad tūristiem vajadzīgas ekskursijas, grupu tūres vai sagaidīšana, iebraucot valstī. Savukārt Uzbekistānu piedāvājam diezgan minimāli, jo pēc trīs gadu darbības šajā valstī secinājām, ka, apkalpojot šīs valsts tūristus, nekad nav skaidrs, ar kādu mērķi cilvēki šeit ir ieradušies. Sadarbību ar Uzbekistānas partneriem turpinām, bet akcentu liekam uz Azerbaidžānu.
Sniedzat arī ienākošā tūrisma pakalpojumus. Kas azerbaidžāņus vilina uz Latviju?
Pirmkārt azerbaidžāņiem svarīgi, ka viņi pie mums var sazināties krieviski. Viņus interesē viss, kas nav viņu valstī. Standarta ekskursijas programmā tiek iekļauta Vecrīga, bet tālāk klientiem ļaujam izvēlēties aktivitātes, vadoties pēc savām interesēm. Piedāvājam apskatīt Siguldu, braucot uz Bausku - Rundāles pili, tāpat tiek organizēta ekskursija ar latviešu nacionālo ēdienu degustēšanu uz Rīgas Centrāltirgu, jo azerbaidžāņiem attīstīta ir pašmāju virtuve. Katrai tūristu grupai ir atšķirīgas intereses un vēlmes, kā arī finansiālās iespējas, jo esam strādājuši arī ar klientiem, kas Latvijā ierodas ar privātajām lidmašīnām.
Kopš 2008.gada ienākušajā tūrismā apkalpoto klientu skaits nostabilizējies, tomēr, lai piesaistītu Azerbaidžānas tūristus atgriezties Latvijā, sākām paplašināt paketes piedāvājumus vīzas robežās, ceļojuma maršrutā iekļaujot Baltijas un Skandināvijas valstis. Pateicoties daudzveidīgākām programmām, izdevies nostiprināt klientu loku, tomēr ienākošais tūrisms prasa pastāvīgu klientu izpēti un sekošanu tendencēm.
Vai daudz cilvēkiem atrodas brīvi līdzekļi ceļošanai?
Pērn apkalpoto tūristu skaits no un uz Azerbaidžānu ir ap 200 cilvēku. Salīdzinājumā ar 2010.gadu tūristu skaits pieaudzis par 30 %. Arī šogad plānojam palielināt apkalpoto tūristu skaitu par 30%, domājam, ka klientu skaits varētu palielināties līdz 300 ceļotājiem.
2006. un 2007.gadā uz Azerbaidžānu pārsvarā brauca tūristi, bet, kad sākās krīze, pieprasīti kļuva biznesa braucieni, kuru laikā cilvēki centās veidot darījumu kontaktus. Šogad plānojam akcentu likt uz grupu braucieniem atpūtas nolūkos.
Krīzes sākumā cilvēkiem vairāk bija stress un neziņa par to, kas būs rīt. Patlaban ceļotāji vairāk rēķina, ko var atļauties un kā var ietaupīt. Varbūt mazāks pieprasījums ir pēc eksotisko valstu galamērķiem, bet, piemēram, Turcija tās pieņemamo cenu dēļ ir bijusi pieprasīta vienmēr.
Kas ir galvenie sadarbības partneri austrumos?
Patlaban sadarbojamies ar vairāk nekā 60 kompānijām, no kurām liela daļa ir holdingi. Divi lielākie sadarbības partneri Azerbaidžānā ir "Silkway travel" un "Improtex". Strādājam kopā ar aviokompāniju "airBaltic" un vēstniecībām - Latvijas vēstniecību Baku un Azerbaidžānas vēstniecību Rīgā, jo tās ir vīzu valstis un bez veiksmīgas sadarbības ar vēstniecībām šāds bizness nebūtu iespējams.
Vai darbu ar ārvalstu partneriem neapgrūtina atšķirīgā tautu mentalitāte un tradīcijas?
Azerbaidžāņi atzīst tikai personīgo kontaktu, tāpēc, lai par kaut ko vienotos, ir jātiekas un jāiet pusdienās vai vakariņās. Tāpat regulāri par sevi ir jāatgādina. Azerbaidžānas biznesa partneriem nozīmīga ir mutvārdu noruna, kas bieži vien strādā efektīgāk un ātrāk nekā noslēgts līgums. Azerbaidžāņi pievērš uzmanību potenciālā klienta iepriekšējai darbībai un reputācijai, tāpat nedrīkst paļauties uz pirmā brīža viesmīlību un pozitīvajām emocijām, kas gūtas biznesa tikšanās laikā, jo laipnā uzņemšana nebūt nenozīmē, ka panākta vienošanās.
Dibinot kontaktus ar tūrisma uzņēmumiem Azerbaidžānā, piesardzīgi jāizvērtē, vai potenciālie partneri nav tendēti vienvirziena tūrismam. Ir uzņēmumi, kas nav informēti par tūristu gaitām Latvijā, līdz ar to pastāv iespēja, ka tūristi dažādu iemeslu dēļ var uzkavēties Latvijā.
Kā plānojat attīstīt tūrisma aģentūru nākotnē?
Šogad plānojam piesaistīt Azerbaidžānas studentus mācībām Latvijā, par ko interesi izrādījušas arī vairākas Latvijas augstskolas. Veiksim izpēti arī Azerbaidžānas augstskolu vidū un centīsimies to attīstīt kā vēl vienu ceļojumu aģentūras virzienu.
Tāpat šogad tiks īstenots projekts Skandināvijā saistībā ar Azerbaidžānu. Visas nepieciešamās formalitātes jau ir nokārtotas, bet par to vēlos runāt tikai pēc šī projekta īstenošanas.
Sadarbībā ar "airBaltic" šogad no 4.jūnija līdz 6.jūnijam organizēsim infotūri desmit Azerbaidžānas lielākajām tūrisma aģentūrām. Pie mums ieradīsies katra uzņēmuma pārstāvji, kas atbildīgi par Latvijas kā tūrisma galamērķa pārdošanu Azerbaidžānā. Infotūres mērķis ir parādīt azerbaidžāņu partneriem Latviju, to kādas transporta iespējas tiek izmantotas, kādas viesnīcas un gidu pakalpojumi pieejami, lai pārstāvjiem rastos personīgs priekšstats par Latviju kā tūrisma galamērķi. Plānojam, ka, pateicoties infotūrei, šogad varētu pieaugt apgrozījums.
Kā izdodas konkurēt ar citām tūrisma aģentūrām Latvijā?
Katru gadu no azerbaidžāņu partneriem uzzinu, ka uzrodas pa kādam konkurentam, bet pēc laika visi kaut kur pazūd. Kad sāku attīstīt šo galamērķi, daudzi apšaubīja manu izvēli, tomēr, palielinoties tūristu pieprasījumam un šī galamērķa popularitātei, sāk parādīties arī interesenti, kas mēģina attīstīt to kā tūrisma produktu.
Azerbaidžāna šogad ir Eirovīzijas dziesmu konkursa organizētājvalsts. Vai latvieši izrāda interesi par došanos uz Azerbaidžānu, lai vērotu Eirovīziju klātienē?
Nevarētu teikt, ka būtu liela latviešu interese par došanos uz Baku. Vienā no Starptautiskajām izstādēm Azerbaidžānas pārstāvji nāca klāt un jautāja, kāpēc latviešu interese par Eirovīziju ir tik neliela, tomēr domāju, ka azerbaidžāņi paši ir rīkojušies nepareizi, uz konkursa brīdi, no 22. maija līdz 26.maijam, organizēti paceļot cenas visiem pakalpojumiem, kas tūrista atrašanos šajā valstī padara dārgāku nekā parasti.
Līga Sarbantoviča Nozare.lv
18.05.2012.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru